Žźx Mehmūd Berzincī, di 09. 10. 1956 da ēu ser dilovanīya xwa. Qehremanźn Žoreža Kurdistan ź Nemir in ! ...
Partīya Demokrat a Kurdistan - XoybunPiroje ya Kurdistan a Mezin ! Groß Kurdistan Projekt !http://www.pdk-xoybun.com* * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * * *Žźx Mehmūd BerzincīŽźx Mehmūdź Berzencī kurź žźxź qadirī, Žźx Seīd e. Pižtī ku bavź wī di sala 1908ź de, ji alī Osmaniyan ve hate kužtin, Žźx Mehmūd dewsa wī girt. Di salźn Žerź Cīhanź ź Yekź de, ji bo avakrina dewleteke serbixwe xebitī. Bi vź armancź, bi kurdźn [Īran]ź re tifaq danī ū li hember ingilīz ū ereban žer kir. Sź caran dewleta serbixwe īlan kir, xwe jī qralź dewletź nīžan da. Li hember źrīžźn ereb ū ingilīzan heta sala 1932ź li ber xwe da. Žźx di sala 1956ź de ēū ser dilovaniya xwe. Silźmanīžar ī Silźmanī gewretirīn žar ī bažūr ī Kurdistan e jimarey danīžtuwan ī em žare ziyatir le 1000 000 e we herweha em žare 100% žarźkī kurdī ye . 1918 legell kotayī hatin ī Cengī Cihan ī yekem ū hatinī Berrītanya bo nawēeke yekem hukumet ī kurdī damezra be serokayetī Žźx Mehmūd Berzincī we Silźmanī bū be Paytext ī em hukumete le Bažūr ī Kurdistan da. Gellźk piaw ī kurd ī rožinbīr lem žare da hellkewtūn ke xizmetyan be Kurdistan ū kurd kirduwe we herweha her le konewe Paytext ī Mīrnižīnī Baban bū le Kurdistan da bo yekem car le sallī 1784 da dirūst kirawe lelayen diwa mīrī Baban .Silźmanī hźmīže cźgay raperrīnekan buwe le Kurdistan we be rožinbīrtirīn ū kurdistanītirīn žar da enrź le Kurdistan da. 1991 gel ī kurd le bažūr ī kurdistan da raperrī ū raperrīneke le parźzga y Silźmanīyewe destī pźkird diway žar ī Ranye xellk ī žar ī Silźmanīž raperrīn we lewkatewe em žare azad e ū bote žar ī hemū kurdan ī Kurdistan. |